No bērnības kāds dārgums dots,

Ko sargāju kā savu acu raugu,

Tas mīļumdziesmu kamolīts,

Ar kuru kopā es augu.

 

Kad tētis mani pikpaunā paņem,

Un priecīgi dungodams iet,

Kad māmiņa skumjo vaidziņu noglauž,

Un mierinot dziesmiņu dzied.

 

Tad mīļumdziesmiņa tēta dziedāta,

Sirsniņu ar prieku pilda,

Tad mīļumdziesmiņa mammas dziedāta,

Sirsniņu man silda.