Ziemas ceļa idille

Krēslainklusa upes leja,
Tālē gurda suņu reja.
Apsarmoti krasta koki
Tā kā balti ziedu loki.

Piedz.
Teci, bērīt asi kalto, asi kalto!
Šķaidi, svaidi sniegu balto! Sniegu balto!

 

Šķindi zvaniņ, skani, zvani,

Daiļiem sapņiem apdves mani!
Gaisā lido pārslas retas,
Lēni, viegli virsū metas.

Piedz.

Teci, bērīt asi kalto, asi kalto!
Šķaidi, svaidi sniegu balto! Sniegu balto!

 

Šķindi, zvaniņ jautri, maigi!

Teci, bērīt, naski, naigi!
Mēnestiņis blāvu seju
Klusi vēro upes leju.

Piedz.

Teci, bērīt asi kalto, asi kalto!
Šķaidi, svaidi sniegu balto! Sniegu balto!

 

Cērt uz ledus kājas braši,

Lai dun gāle tāli, plaši!

Lai zem trauslā ledus stikla
Līdaciņa trūkstas bikla!

 

Piedz.

Teci, bērīt! Loki kājas!

Drīzāk būsim abi mājās! 2x