Kalējs kala debesīs
Kalējs kala debesīs,
Zvaigznes bira Daugavā;
Es paklāju villainīt’,
Man piebira sudrabiņš.
Pilna sēta vītoliņu
Sudrabiņa lapiņām,
Vai te bija Dievs dzīvojis
Vai tie mani bāleliņi
Pār jūriņu, pār Daugavu
Saulītei roku devu,
Man piebira pilni pirksti
Dimantiņa gredzentiņu.
Kalējs kala debesīs,
Zvaigznes bira Daugavā;
Es paklāju villainīt’,
Man piebira sudrabiņš.
Saulīt, mana krustamāte
Pār Daugavu roku deva,
Zelta starus laistīdama,
Laimes ceļu rādīdama.