Kalējs kala debesīs

 

Kalējs kala debesīs,
Zvaigznes bira Daugavā;
Es paklāju villainīt’,
Man piebira sudrabiņš.

 

Pilna sēta vītoliņu

Sudrabiņa lapiņām,

Vai te bija Dievs dzīvojis

Vai tie mani bāleliņi

 

Pār jūriņu, pār Daugavu

Saulītei roku devu,

Man piebira pilni pirksti

Dimantiņa gredzentiņu.

 

Kalējs kala debesīs,
Zvaigznes bira Daugavā;
Es paklāju villainīt’,
Man piebira sudrabiņš.

 

Saulīt, mana krustamāte

Pār Daugavu roku deva,

Zelta starus laistīdama,

Laimes ceļu rādīdama.